Nu tā, esmu šeit. Man blakus ir 0.5 l bundža ar Monsteru, milzu Čedara siera sviestmaize un laikam es tagad varētu mēģināt pamazām izlikt pirmās dienas iespaidus. To ir daudz, es noteikti pusi aizmirsīšu procesā. :D
Lidot man tomēr patīk vismazāk no visiem transporta veidiem. Ātri, protams, bet tas noteikti neatsver saspiestību un bērnu raudas triju stundu garumā. Tāda sajūta, ka tie mazie šausmoņi brēc uz maiņām (kad viens tiek kaut kā nebūt nomierināts, tā sāk nākamais), lai nodrošinātu skaņas nepārtrauktību. Un man nemaz nepaliek vieglāk, ja māmiņa mēģina viņu nomierināt, telefonā krietnu pusstundu non-stop atkārtojot vienu un to pašu šausmīgo tuc-tuc hitu. Nē, paldies. Autobusā vismaz ir ainava aiz loga.
UK mūs sagaidīja ar saulīti, skaidri zilām debesīm, pavasara sajūtu un vēju, kas rauj parūkas no galvas. Tik un tā labāk par LV šausmīgo drēgnumu un slapjumu. Tāda sajūta, ka esam uzreiz katapultējušās un nonākušas martā! Cilvēki trenuškās, šortos un krekliņos. Man kļūst auksti jau uz viņiem vien paskatoties. Un lai nebūtu pārāk skaisti un neaizmirstos, kur tieši atrodamies, neilgi pēc mūsu ierašanās campusā (pareizāk būtu teikt "universitātes pilsētiņā", bet īsuma labad un slinkuma dēļ izmantošu anglisko variantu ar galotni) uzlija lietiņš.
Pats campus ir ļoti zaļs un ļoooti liels. Tas vēl jāapgūst, bet gan jau ar laiku. Tā kā bija absolūta bada stāvoklis un dažādu iedzīves elementu trūkums, tad devāmies ekspedīcijā uz pašu pilsētu. Oh my. Attālumi izrādījās krietni lielāki nekā uz kartes. Jau gājiens turp nebija viegls, bet ceļš atpakaļ ar iepirkumu maisiņiem bija vēl grūtāks. Pilsēta gan ir ļoti skaista. Vēl īsti netikām līdz pašam centram, bet aizgājām gana tālu, lai nespētu beigt sajūsmināties par mājiņām. Neredzējām praktiski neko augstāku par trim stāviem, visas ķieģeļu un it kā pēc pirmā acu uzmetiena vienādas, tomēr pavisam atšķirīgas. (Piezīme: No rītdienas apņemos nēsāt līdzi fotoaparātu un iemūžināt visu apkārt esošo, tajā skaitā glītās mājiņas un ārpusē esošās ūdens trubas ;) ).
Un jā. Iepirkšanās. Man jau tā ir grūti iepirkties, jo nekad nespēju izlemt ko tieši un cik daudz es gribu vai man vajag. Sainsbury's man nemaz nepalīdzēja. Viņu cenas ir orientētas uz masveida iepirkšanos. Pērc divus uzreiz un sanāk krietni lētāk, nekā pa vienam divās iepirkšanās reizēs. Pērc vienu lielo iepakojumu un otru lielo saņem par brīvu. Lielais tilpums / paka ir lētāks nekā mazais. Bet man nevajag lielo, man vajag mazo! Man nevajag divus, bet gan vienu! Tomēr kā lai neņem vērā tās uzkliedzošās cenas un piedāvajumus? Eh. Tas mani piebeigs. Rīt paredzēts vēl viens gājiens uz veikalu, lai iepirktos ilgākai izdzīvošanai par vienu vakaru. Tas beigsies ar milzu iepirkumu kaudzi, es jau to paredzu.
Anyway, viss ir kārtībā. Rīt ievācos savā īstajā dzīvesvietā un beidzot sākšu socializēties. Cilvēki liekas ļoti laipni, atsaucīgi un izpalīdzīgi. Arī ar valodu so far problēmu nav (tfu, tfu, tfu). Redzēs, kas notiks, kad sāksies lekcijas un reālās mācības. ;)
Bye bye for now, stay tuned!

hello :)
AtbildētDzēst