Notingema, pieklājība un valodu lietas

Vakardienas izbrauciens uz Notingemu bija nudien lielisks. Pilsēta ir skaista, lietus nelija (kas pats par sevi jau ir izcili) un nevarētu vēlēties vēl labāku kompāniju. Sākt dienu ar kafiju (tēju man) tirdzniecības centrā un nobeigt to, pavadot 4 stundas pabā un vienkārši pļāpājot par visu. Grūti iedomāties labāku noslēgumu šai ekskursijai. Zemāk daži kadri no tās dienas:

Pēc tam ballīte pārcēlās pie manis. Izrādās, ka es neizskatos pēc tipiskas Rammstein cienītājas, tāpēc viesi mazliet nošokējās par to, ka manā mūzikas pleilistē krietni bieži parādās šī mūzika. Vēl uzzināju, ka man esot laba vācu izruna ar latviešu akcentu, kas savukārt nošokēja mani, zinot, ka vācu valodu nekad neesmu īsti labi pārvaldījusi, nemaz nerunājot par gramatikas niansēm. Kultūru un valodu apmaiņas ietvaros mēs ļoti cenšamies iemācīties vismaz vienu vārdu visās mūsu valodās un šis vārds ir "Priekā!". Cik nepārsteidzoši, es zinu. :D
Vēl kā diezgan vienbalsīgs spriedums mums visiem nāca atziņa, ka kļūstam arvien līdzīgāki britiem vismaz vienā no viņu daudzajām dīvainībām. Going British or native, tā mēs to saucam. Zem šī apzīmējuma slēpjas ārkārtīga pieklājība. Krietni biežāk nekā katrs/-a savā valodā mēs tagad lietojam tādus vienkāršus, bet brīnišķīgus izteicienus kā "excuse me", "please", "thank you", "sorry", "have a nice day" un (mans personīgais favorīts) "you are welcome". Laikam nekad neesmu bijusi tik pieklājīga.

Un vēl pēdējais novērojums no vakardienas. Visu dienu un krietnu daļu nakts pavadīju runājot angliski, lai secinātu, ka pēc tam, mēģinot runāt vai pat domāt latviski, nākas krietni piedomāt, lai ārā nenāktu angļu valoda. Ir grūti pārslēgties uzreiz atpakaļ. Bet to es noteikti ierindoju pie pozitīvajām lietām. :)

*Calvin Harris - Feel So Close