Nacionālā izēšanās

Mēs beidzot izdarījām to, ko vajadzēja izdarīt jau sen. Jā, tieši tā. Mēs uzrīkojām kopīgas vakariņas, kurās visi kaut ko pagatavoja.

Pasākuma ideja pagalam vienkārša - somietei Paulai ir puslīdz tukša māja, tāpēc varam izmantot viņas virtuvi.  Ēdienu var gatavot uz vietas vai arī ņemt līdzi jau gatavu. Vienkārši sēžam, izbaudam iepriekš neēstus ēdienus un viens otra kompāniju.
Un bija awesome!

Sākās viss ar to, ka mēs ar Elzu ilgi un dikti domājām, ko lai tādu uztaisa. Pēc dabas esam ļoti slinkas, tāpēc ļoti ķēpāties negribējās. Beigās izpētījām jau iepriekšējos blogos minētā starptautiskā veikaliņa piedāvājumu un nācām klajā ar, lūk, ko: Latvijas rupjmaize ar Latvijas šprotēm un novārīti kartupeļi ar siļķi, biezpienu un dillēm. Un vēl mēs nopirkām "Laimas" zefīrus. Spriedām, ka ko tādu mūsu draugi nebūs redzējuši un ēduši. Nekāds diži nacionālais ēdiens tas, protams, nav, es zinu, bet tas ir labākais, ko varējām izdomāt dotajos apstākļos un ierobežotajos resursos. Trāpīts! Bet nesteigšos notikumiem pa priekšu.
Izrādījās, ka visneiedomājamākās kombinācijas ir visinteresantākās. Un vēl izrādījās, ka daudzas lietas, ko es parastos apstākļos neēstu (kaut vai tas pats biezpiens, bet arī melone, kafija, sēnes un vīns), ir visnotaļ ēdamas. (Piezīme: Mammu, tēti - ja jūs šo lasāt, tad nesmejaties par mani pārāk. Varbūt es atbraukšu mājās un tik tiešām sākšu ēst sēnes un biezpienu. ;) )

Tātad, mūsu pilna ēdienkarte:

• Uzkodas:
• Rupjmaize ar šprotēm. Tika uzņemta ar aizdomām, bet beigās tika atzīta par "otrā rīta" ēdienu un pat ēdamu.
• Siers ar tumšajām vīnogām. Garšo interesanti, bet ļoti labi.
• Melone ar kūpinātu gaļu. Mans lielākais vakara šoks. Nemūžam nesaliktu ko tādu kopā, bet garšo lieliski! Es saprotu, ka tā nav gluži jebkura gaļa, bet to vēl noprecizēšu. Labākais atklājums par spīti tam, ka parasti melones neēdu.
• Vārīta kartupeļa pusīte ar krējumu, biezpienu, siļķi un dillēm. Itāļiem šis patika krietni labāk par šprotmaizēm, bet Paulai tas atgādināja par mājām, tāpat kā mums.
• Ceptas maizītes ar tomātu un ķiploku maisījumu uz tām. Asi, bet garšīgi.
• Galvenais ēdiens:
• Makaroni ar speķi, lielizmēra šampinjoniem un kaut kādu mērci. Šo uz sevi uzņēmās itāļi un bija ļoti garšīgi.
• Salāti. Sastāvēja no visāda veida zaļumiem, olīvām, siera un vēl kaut kā.
• Saldais:
• Īsta itāļu kafija. Traki stipra un rūgta, bet nevarētu teikt, ka negaršīga. Kafiju es nedzeru, bet šī bija labākā, ko esmu nomēģinājusi.
• Moka-kaut-kas. Aiz moka sekoja somisks vārds, kas nozīmēja vairs neatceros ko, bet būtībā tā ir šokolādes kūka / kekss. Ļooooti garšīgi, būs jāatceras paprasīt recepti.
• Kaiserschmarrn. Tas ir kaut kas omletveidīgs no Austrijas. Salds un mazliet jokains.
• "Laimas" zefīri, kas visiem ļoti gāja pie sirds.

Izskatās pēc pārēšanās? Bija arī. Bet tas jau bija gaidāms. Paulai palika diezgan daudz visa kā pāri.

Apart from food, vakars bija lielisks arī tāpat. Mēs daudz runājām par ēdienu un produktu nosaukumiem savās valodās. Visi gribēja zināt viens otra ēdienu nosaukumus un izejvielas, bet visi sadūrās ar problēmām, mēģinot piemeklēt angļu valodas vārdus. Vislielākās problēmas šajā ziņā laikam bija mums, jo ir ellīgi grūti ieskaidrot pārējiem, kas ir šprotes. Bija ķēpīgi arī ar biezpienu, bet tam mēs galu galā vārdu atradām. Beigās palikām pie tā, ka šprotes ir aizvēsturiskas zivis, kuras neviens nepazīst, un ka mēs esam paķērušas pēdējās divas bundžas pasaulē. :)

Izrunājāmies krustu šķērsu, arī par neizbēgamo politiku un reliģiju. Tēmās iekļāvās arī mūzika, visāda veida apcelšanās un britu dīvainību apspriešana.

Tad visi pēc kārtas ieslēdza kādu mūziku no savas valsts. Mēs izlīdzējāmies ar Prāta Vētras (protams) dziesmu "Rudens". Izrādās, ka no Paulas skatupunkta latviešu un itāļu valoda izklausās līdzīga. Vēl mēs secinājām, ka itāļu valoda skan pēc nepārtrauktas atzīšanās mīlestībā, kaut gan paši itāļi par to ļoti uzjautrinājās un teica, ka tā galīgi neesot taisnība. Bet vācu valoda tika atzīta par valodu, kurā teiktais vienmēr izklausās dusmīgi.

Antonio aizgāja pēc ģitāras un vakars pārvērtās par muzikālo pasēdēšanu, kurā tika spēlēts viss, sākot no Metallica un beidzot ar itāļu dziesmām. Manu sirdi īpaši sildīja RHCP parādīšanās viņa pleilistē, un man bija tā lieliskā iespēja savā ne pārāk melodiskajā balsī padziedāt līdzi gan Californication, gan Otherside, gan Under The Bridge. Un nemaz netraucēja tas, ka vārdi piemirsās un brīžiem pazuda. Vienmēr var izlīdzēties ar dungošanu un mūžīgo na-na-na-na.

Līdz šim sirsnīgākais un mājīgākais vakars šeit. Paula pēc nedēļas atgriežas mājās, un tas jau tagad liek mums justies skumjām. Ir jocīgi un neaptverami, ka jāšķiras no cilvēka, kuru tu tikai pavisam nesen esi iepazinis un jau iemīļojis. Rītvakar laikam notiek kaut kāds pasākums ar viktorīnu un pēc tam ir karaoke. Oh my. Un es joprojām neesmu iesākusi savus skolas darbus, kas jānodod pēc mazāk kā nedēļas.

Eh...