Venēra nekurienē

Šoreiz trakā ideja nāca tikai un vienīgi no manis. Bet tā izvērtās par tiešām lielisku dienu.

Redziet, es jau pirms aizbraukšanas biju pētījusi campusa karti un atradusi vienu ārkārtīgi mistisku un intriģējošu objektu tajā. Vai arī pareizāk būtu teikt punktu. Punktu netālu ārpus pilsētas robežām, pilnīgi zaļā laukā, bez jebkādiem tam pievedošiem ceļiem un ar uzrakstu zem tā "Temple of Venus". Neizskatījās pēc plaši apmeklētas tūristu atrakcijas, bet likās gana interesanti, lai mani pamatīgi ieintriģētu.
Pēdējās divās dienās laiks šeit ir bijis tik tiešām lielisks - sauss, silts, ne ļoti vējains un saulains. Īsts pavasaris. Nolēmu, ka labu laikapstākļu gadījumā varētu mēģināt šo noslēpumaino punktu atrast, un piedāvāju tādu kā "hiking adventure" arī kompānijai. Cilvēki atsaucās un tā nu šorīt mēs četratā, bruņojušies ar tieši vienu cepumu paciņu, toties veseliem 4 fotoaparātiem, devāmies ceļā.

Laiks bija brīnišķīgs un tik ļoti pavasarīgs, ka ātri vien nācās atbrīvoties no šalles un atvērt mēteli, kaut gan jau tā nemaz nebiju biezi apģērbusies. Pļāpājot un soļojot laiks paskrēja gana ātri un attālums arī nebija nemaz tik liels, kā pēc kartes varētu likties.
Izrādās, ka mistiskais Temple of Venus ir jokaina apļveida celtne ar kolonnām, kas tik tiešām atrodas praktiski nekurienes vidū un nezināmu iemeslu dēļ ir pat iežogota. Bet bija forši tik un tā. Svaigs gaiss, zilas debesis, lauki un zāle apkārt, lieliska kompānija un nekādas steigas. Lieliski pavadīta diena.
Pēc kriiiiietni garas pastaigas pa laukiem, privātīpašumiem un atgriešanās civilizācijā jeb Lafboro ielās, mēs nonācām bārā (kāds brīnums), lai paēstu un atpūstos. Nu es beidzot esmu mājās, diezgan nogurusi, bet neapšaubāmi laimīga.

Zemāk daži kadri no pastaigas un fotoaprātu kaudzes:

Jā, tā nelielā celtne starp kokiem arī ir tas mans iedomātais galamērķis.

Random celtne nekurienes vidū. Bet viņiem ir satelīta šķīvis. Awesome!

Viņiem ir oranžas pēcpuses. Visam baram bija.

Pastaiga atdūrās pret slēgtiem vārtiem un ļoooti garu atpakaļceļu, lai tiktu tiem garām. Mēs it kā zinājām, ka klīstam pa kāda privātīpašumu, tomēr viss beidzās veiksmīgi. Un apkārtceļa vietā mēs vienkārši izvēlējāmies vārtiem pārkāpt.

Es esmu laimīgs susurs. :)