Kam jānotiek, tas arī notiks

Manu skolas darbu termiņiem bija jāpienāk. Pienāca arī. Ir vienpadsmit vakarā, es esmu bibliotēkā un plānoju te būt līdz rītam, ja vajadzēs. Atnācu šurp vispirms pusvienpadsmitos no rīta, lai dienu pavadītu šeit un produktīvi pastrādātu. Hah. Speciāli deviņos piecēlos, lai ietu uz bibliotēku mācīties, bet tur viss jau ir tā piebāzts, ka nav nevienas brīvas vietiņas. Var just, ka tautai papēži deg.

Nu nekas. Dažreiz ir jāupurē miegs un mācību laiks, lai izklaidētos, bet pēc tam jāupurē vēl tā druska miega, kas palikusi, lai sarautu mācības. Tā arī vakar - tā vietā, lai rakstītu savus darbus, mēs visu uzmetām un aizbraucām uz Kembridžu. Eh, the perks of knowing a person with a car. :) Baigi smuki tur, tieši tas, kā man pietrūka Liverpūlē - vecums. Laiks bija labs, kompānija (kā vienmēr) lieliska un diena laimīgi pavadīta tālu prom no visāda veida rakstu darbiem.

Labi, tas arī viss. Šonakt man ir jāpabeidz, lai cik laika, pacietības un koncentrēšanās tas man arī prasītu. Un tad... BRĪVĪBA!!! Nu jā, un vēl divi eksāmeni, bet pēc šīs epopejas tas būs sīkums. Bet zinu, ka jau rīt pēcpusdienā būšu brīva un nedēļas nogalē (cerams) nodarbošos ar visādām interesantām lietām.
Viss, atgriežos pie biznesa pētniecības metožu ārkārtīgi aizraujošā sacerējuma.

* Johnny Depp - Minor Swing