pirmdiena, 2013. gada 27. maijs

Zils, zaļš, dzeltens un rozā

Ar novēlošanos, bet tik un tā ar atvieglojumu varu paziņot, ka viss ir nodots un pagājis. Fūūū... Mēs visu to nakti nosēdējām bibliotēkā. Goda vārds, visu nakti no apmēram desmitiem līdz apmēram astoņiem. Tas bija briesmīgi, nekad vairs negribu neko tādu atkārtot. Pat atcerēties negribas, cik daudzas reizes blenzām viena uz otru tukšiem skatieniem un cik reizes es jau biju gatava piekāst visu to pasākumu, iet mājās gulēt un neiesniegt neko. Bet tas viss nu ir laimīgi aiz muguras un priekšā tikai vasara. Deviņos no rīta pa taisno no bibliotēkas ievilkāmies departamentā, saskavojām visu, iemetām un ar milzu atvieglojumu uzelpojām. Tad es četras stundiņas pagulēju un beigās aizvadīju ļoti produktīvu dienu - i uz veikalu pēc ēdiena aizgāju, i drēbes izmazgāju... Tā ka viss ir kārtībā.

Laiks pēdējās divas dienas ir bijis brīnišķīgs, un vakar man bija tā retā iespēja pabūt vietā, kur nav civilizācijas. Nu labi, ne tā, ka pavisam nav, bet ir tik nemanāma, cik vien mūsdienās iespējams. Atrasties pakalna galā, kaut kur pa piekalni brieži un stirnas staigā, sēdēt uz soliņa koku ēnā un skatīties koši zilās debesīs. Apkārt pilnīgs miers un klusums, tikai putni ir pa laiciņam kaut kur iečirkstas. Un, kaut arī krietni tālu pie apvāršņa var redzēt pilsētu, ciematiņus, šoseju un citas pazīmes, ir sajūta, ka tas ir kāda citā realitātē. Pilnīgi vienalga par pulksteni, to, kas gaida mājās, kas jāpadara un kur jābūt rīt. Vienkārši sēdēt un izbaudīt. Un vispār... Tagad rakstot sapratu, ka vakar ne reizi nepaskatījos telefonā. Lai pārbaudītu internetu, pulksteni vai jebko citu. Tā ir reta parādība, ka tik ļoti aizmirstos vietā un laikā. Tomēr viss bija lieliski, un katram vajadzētu ko tādu izbaudīt. Tā ir viena no labākajām sajūtām jebkad.

Tā kā saule turpināja lutināt UK arī šodien, tad es vispirms izgāju garā pastaigā uz veikalu, kaut gan īsti neko nevajadzēja, tad paņēmu grāmatu un aizgāju uz campusa kluso galu palasīt un pagulēt zālītē. Tas beidzās ar to, ka biju novilkusi botas, uzrotījusi uz augšu krekliņu un vienkārši tur gulēju un sildījos saulītē. Visam tam pa virsu es vakarā izgāju paskriet. Mana fiziskā forma ir vēl sliktāka, nekā biju iedomājusies, bet nekas, to visu var izlabot.

Dzīve šobrīd ir ļoti, ļoti skaista.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Atstāj man komentāru, tas mani ļoti iepriecinās! ;)