Laiks pēdējās divas dienas ir bijis brīnišķīgs, un vakar man bija tā retā iespēja pabūt vietā, kur nav civilizācijas. Nu labi, ne tā, ka pavisam nav, bet ir tik nemanāma, cik vien mūsdienās iespējams. Atrasties pakalna galā, kaut kur pa piekalni brieži un stirnas staigā, sēdēt uz soliņa koku ēnā un skatīties koši zilās debesīs. Apkārt pilnīgs miers un klusums, tikai putni ir pa laiciņam kaut kur iečirkstas. Un, kaut arī krietni tālu pie apvāršņa var redzēt pilsētu, ciematiņus, šoseju un citas pazīmes, ir sajūta, ka tas ir kāda citā realitātē. Pilnīgi vienalga par pulksteni, to, kas gaida mājās, kas jāpadara un kur jābūt rīt. Vienkārši sēdēt un izbaudīt. Un vispār... Tagad rakstot sapratu, ka vakar ne reizi nepaskatījos telefonā. Lai pārbaudītu internetu, pulksteni vai jebko citu. Tā ir reta parādība, ka tik ļoti aizmirstos vietā un laikā. Tomēr viss bija lieliski, un katram vajadzētu ko tādu izbaudīt. Tā ir viena no labākajām sajūtām jebkad.Tā kā saule turpināja lutināt UK arī šodien, tad es vispirms izgāju garā pastaigā uz veikalu, kaut gan īsti neko nevajadzēja, tad paņēmu grāmatu un aizgāju uz campusa kluso galu palasīt un pagulēt zālītē. Tas beidzās ar to, ka biju novilkusi botas, uzrotījusi uz augšu krekliņu un vienkārši tur gulēju un sildījos saulītē. Visam tam pa virsu es vakarā izgāju paskriet. Mana fiziskā forma ir vēl sliktāka, nekā biju iedomājusies, bet nekas, to visu var izlabot.
Dzīve šobrīd ir ļoti, ļoti skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Atstāj man komentāru, tas mani ļoti iepriecinās! ;)