No vienas puses forši jau - mājās, pie savējiem. Ēst normālu ēdienu, dzirdēt latviešu valodu apkārt, gulēt Gaujas smiltiņās, peldēties un baudīt vasaru. No otras puses...
Jo tuvāk nāk aizbraukšana, jo asāk tiek izjusti ikdienas sīkumi. Vēl šodien gājām uz veikalu un atcerējāmies, kā pašā pirmajā dienā gandrīz nobeidzāmies, ejot to pašu distanci. Tagad zināms katrs pagrieziens, luksoforu pārslēgšanās secība, iemīļotākie un lētākie produkti un foršākie kasieri. Eh, man pietrūks Lboro un šīs manas dzīves. Pietrūks cilvēku, pietrūks tās personas, kas es šeit esmu, pietrūks pabu vakaru un itāļu vakariņas, pietrūks gājienu uz veikalu un pusdienu Village Restaurant.
Bet labi, es, kā jau parasti šādās situācijās, piekopju savu iecienītāko samierināšanās stratēģiju - cenšos par to nedomāt.
Rīt laižam nedēļu garā ceļojumā pa UK dienvidiem. Solās būt dikti nogurdinoši un dikti dikti jautri. Gan jau atgriezīšos atkal ar bilžu un atmiņu kaudzi. Tā vienmēr pēc šiem pasākumiem - nogurums, pilns fotoaparāts bilžu un nezūdošs smaids sejā.
Tikmēr varu vēl iepostot pavisam dažus kadrus no pēdējā laika. Esmu rakstījusi maz, kaut gan noticis ir tik daudz, ka nemaz nespēju aptvert. Lai tad [vismaz] bildes runā manā vietā. :)
* Oasis - Wonderwall
* Radiohead - Creep
* Radiohead - High & Dry
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Atstāj man komentāru, tas mani ļoti iepriecinās! ;)